Īsumā: Mazs kukainīts pa jūru peld un negrimst dibenā. Dibenā viņš iedzeļ. Vienai tīri glītai žubītei. Un no tā brīža viss sāk iet totālā tūtā. Brīdinājums: nepatīkami kadri.
Komanda: Režisors / Sižets: Čeds Arčibalds (1981)
Producents: Kristofers Giro (1987)
Lomās: Elma Begoviča (1989), Lorīna Denkersa (1961), Tajs Fīnikss Simpsons (1994), Kodijs Atijē (1993), Anete Vozņaka, Denīse Juena, Džordans Grejs u.c.
Fakti: * pirmizrādes laikā divi skatītāji pamanījās noģībt, vienam sanāca apvemties, bet vēl kādam nācās izsaukt ātros, jo šis, cenšoties steigā pamest kinoteātri, krītot pārsita galvu;
* režisors Arčibalds Spānijā apprecējās tieši tajā dienā, kad šī filma piedzīvoja savu Spānijas pirmizrādi. Jaunais pāris ar paprāvu viesu bariņu devās uz kinoteātri, lai skatītāju rindās iemestu līgavas pušķi.
Stāsts: Keisija (Begoviča) kopā ar draudzenēm Džilu (Vozņaka) un Kirstenu (Juena) dodas izbaudīt pēdējos brīvās sievietes priekus vecmeitu ballītē. Galamērķis - Kostarika. Lētas viesnīcas, vēl lētāki dzērieni un visai festīva atmosfēra. Pa vidam uzzinām, ka Keisijai absolūti besī dzīvot vienā ēkā ar sava izredzētā puiša Džareda (Grejs) māti Kenedijas kundzi (Denkersa), kura pie tam ir ēkas apsaimniekotāja. Izrādās, šī esot ļoti vecmodīga kundzīte un mūžīgi jaucoties jaunā pāra dzīvē. Par seksu, protams, var aizmirst. Vismaz līdz kāzām. Nu neko, cilvēki ir visādi.
 |
| No labās: Džila, Keisija un Kirstena |
Nākamajā dienā plunčājoties kādā seklā ūdenstilpnē, Keisiju sadzeļ kukainis. Pārāk lielu uzmanību šim gadījumam viņa gan nepievērš, jo nu.. kas tur liels. Prātu viņai nomāc pavisam citas lietas. Piemēram, fakts, ka viņas mīļotais nevar vien sagaidīt, kad kļūs par tēvu, kamēr viņa mīļuprāt vēl pāris gadus saglabātu savu slaido figūru. To, ka Kostarikā nezin kādā veidā sanācis pazaudēt gredzenu, viņa savam līgavainim neatklāj (jocīgi, ka viņš pats to nepamana). Iegājusi vannā, Keisija uz savas ādas ievēro nelielus izsitumus, kas, šķiet, vēl nesen tur nebija.
Pēc kārtējās nepatīkamās sarunas ar topošo vīramāti, Keisija, lāga dvēsele, izved pastaigāties kāda sirma kunga suni, Keisija nododas šaubām par plānoto lielo notikumu. Kas vēl tāds interesants notiek? Viņai simtreiz uzlabojas dzirde. Forši. Un absolūti pazūd apetīte. Tas gan baigi forši nav. Nespēdama paciest Džareda skaļo košļāšanu, viņa aizskrien līdz podam drusku pavemt.
Pārmijuši pāris vārdu par to, cik Džareda māte ir vecmodīga, jaunieši drīz vien ir horizontālā stāvoklī. Keisija sava mīļotā iebildumus ij dzirdēt negrib un rāpjas viņam virsū. Nebūdams galīgi atsaldēts, Džareds tomēr izlemj piedalīties šajās izpriecās, pat neievērojot, ka uz Keisijas ciskas kukaiņa kodums ir maķenīt mainījis gan izskatu, gan reljefu. Kamēr Keisija izbauda jātnieces pozu, Džareda rokas, loģiski, nonāk pie meitenes gurniem, lai koduma radīto augoni pārspiestu un uz plaukstām atklātu lipīgas, dzeltenīgas gļotas.
Džareds steigā uzlec kājās, ielec biksēs un prom ir. Keisija tikmēr ieiet vannā.. atkal. Nav brīnums, ka mājas pārvaldniece viņu ciest nevar.. šitā tērēt ūdeni. Ierodas Džila apraudzīt topošo līgavu, un noskaidrojam, ka Kostarikā viss tomēr nenoritēja, kā plānots. Keisija, redz, laikam pārāk samalkojās grādīgos, pamodās pludmalē bez drēbēm, bez atmiņas un, protams, bez gredzena. Kirstena, ieraudzījusi savu bālo draudzeni, protams, izsaka iespējamību, ka viņā aug maziņš kostarikietis. Seko grūtniecības tests, kas izrādās pozitīvs, un, protams, augoņu spaidīšana.
Sazvanījusies ar visiem ārstiem pēc kārtas, Keisija uz nejaukās brūces uzsmērē kaut kādu ziedi un cenšas saglabāt mieru. Kad uz īsu brīdi izdodas aizmigt (atkal vannā), viņa redz murgu, kur visi viņas draugi viņu apsveic ar mazuļiem, kas, oranžu ikru / kurkuļu veidolā izbirst no viņas kājstarpes. Kārtējo reizi izglābusies no noslīkšanas, viņa pamostas, lai aiztenterētu līdz savai gultai. Apsveicu, Keisij, Tu laikam esi māmiņa.. vai kaut kas tamlīdzīgs.
Runā, ka jaunajām māmiņām piemītot tāds īpašs mirdzums. Šis laikam nebūs tas gadījums.
Ierodas Džareda māmiņa Kenedija kundze. Ieraudzījusi grūtniecības testa iepakojumu, viņa riebumā novēršas, lai iekāptu Keisijas izdētajos ikros (es tajā brīdī pistu prom, ko kājas nes). Izrādās, Keisijas kaimiņi sūdzoties par nepatīkamu aromātu, kas plūstot no viņas dzīvokļa. Vairākas reizes lūgusi nelūgto viešņu doties prom, Keisija sāk zaudēt pacietību.. un kontroli pār sevi. Piedraudējusi savam dēlam atklāt, ka viņa izredzētā ir apbērnojusies, mājas pārvaldniece saņem sejā skābes šalti un atdod galus.
Džareds nesekmīgi mēģina iekļūt Keisijas dzīvoklī, ko no vienas vietas klāj zirnekļa tīkliem līdzīga substance, gļotas un visāda cita šmuce. Sekmīgi aizbaidījusi gādīgo puisi prom, Keisija lēnām sāk zaudēt gan matus, gan ādu. Nesmuks skats. Tikmēr Kirstena, nudien noraizējusies, apciemo Džilu, lai mēģinātu noskaidrot, kas Keisijai lēcies. Kostarikā, redz, meitenes esot vienojušās viena otru pieskatīt, bet redz, kā gadījās. Ā, un izrādās, ka Keisijas gredzens ir pie Džilas. Vot, kuce. Šī, izrādās, ieplānojusi Džaredu viņai nocelt. Tikmēr Kirstena dodas pie Keisijas, lai reizi par visām reizēm noskaidrotu, kas draudzenei lēcies.
Ar kredītkartes palīdzību atmūķējusi durvis, Kirstena iekļūst dzīvoklī. Piebilde: Ar kredītkarti nevar attaisīt durvis, kas veras uz telpas iekšpusi, jo durvju rāmis neļautu kredītkarti ievietot starp durvīm un atslēgas mēlīti. Karoče, bulšits.
Paklaiņojusi pa spokainajiem apartamentiem, Kirstena atrod Keisiju. Ieraudzījusi draudzenes seju, Kirstena bailēs atkāpjas un iemūk vienīgajā telpā, par kuru viņai skaidri un gaiši saka "Neej tajā telpā". Vannasistabā. Tā kā dzīvokļa saimniecei Keisijai iemīļotā vannošanās vairs nav aktuāla, vannā peld Kenedija kundzes līķis. Tas, dabiski, Kirstenu pārbiedē vēl pamatīgāk. Izspērusi durvis, Keisija ar plaukstu aizspiež kliedzošajai meitenei muti, netīšām aizlipinot to ar zilganām, biezām gļotām. Ups.
Kamēr Keisija guļ uz vannasistabas grīdas, apskāvusi nu jau mirušo Kirstenu, Džareds, stāvot pie tualetes poda, secina, ka sācis čurāt asinis. Kam negadās. Seko tikšanās ar Džilu, kura viņam parāda safilmēto videomateriālu ar Keisijas izklaidēm Kostarikā. Es gan domāju, ka tas, kas notiek vecmeitu ballītēs, nav neviena cita darīšana, bet nu labi, lai jau. Katrā ziņā, no Džilas uzzinājis, ka Keisija paplētusi kājas kādam citam, Džareds ļaujas ilgi neizjustiem sievietes apskāvieniem. Abi iekarsušie mīlnieki gan neko nezina par Keisijas pašreizējo stāvokli. Un viņas super-duper-dzirdi.
Nezināmu iemeslu dēļ Džila dodas pie Keisijas. Laikam vainas apziņa? Bet, jā, ienākusi iekšā, viņa rīkojas tikpat loģiski, kā Kirstena (R.I.P.) - tā vietā, lai momentāli bizotu prom, viņa nesteidzīgi klīst pa tīklu un glumekļu nosēto dzīvokli. Līdz brīdim, kad ierauga Kirstenu, kas Jēzus pozā iekarināta tīklos pie sienas. Parādās Keisija. Ā, starp citu, viņai tagad ir aste ar dzeloni galā. Jocīgi. Kukaiņiem dzelonis taču ir uzreiz pie dibengala. Nezinu nevienu instektu, kam būtu kaut kas līdzīgs astei. Eh, pofig.
Džila pamostas, ar tīkliem piesieta krēslam. Keisija piedāvā viņai noskatīties Kostarikā uzfilmētu video, kur, kā izrādās, Keisijas izvarošanu filmējusi tieši Džila. Tā laikam ir kā daļa no plāna, kā tikt Džareda biksēs. Drīz vien kliedzienus sadzird Džareds, kurš dodas uzzināt to cēloni. Ieraudzījis sagūstīto Džilu, viņš, protama lieta, cenšas viņu atbrīvot. Īsts džentlmenis. Bet te, no aizmugures...
Ar asajiem nagiem pārrāvusi Džilas rīkli, Keisija uzbrūk Džaredam. Guvis virsroku, puisis tur baiso būtni, piespiestu pie grīdas. Uz brīdi novērsusi uzmanību ar "Piedod, Džared.. Piedod man, lūdzu..", Keisija ar savu asti viņu sadzeļ sānos. Varen sadusmojies, Džareds ar vairākiem precīziem spērieniem izšķaida viņas galvu, pašķīstot dzeltenzaļām gļotām. Pēdējiem spēkiem aizvilcies uz, šķiet, savu dzīvokli, viņš mēģina piezvanīt ātrajiem, taču nesekmīgi.
Ir pagājusi viena nedēļa. Viss nelaimīgais nams ir karantīnā. Pārītis piesardzīgu vīru spectērpos un maskās dodas izpētē. Džareds, brīnumainā kārtā, vēl ir dzīvs. Un laikam arī viņu var apsveikt jauno vecāku kārtā. Tiesa, šoreiz viņam nekas neizbira no kājstarpes.
Noslēgumā redzam divas meičas, kas, piekopjot veselīgu dzīvesveidu, apspriež plānoto ceļojumu uz Kostariku un to, cik nopietni jāattiecas pret aizsargkrēma lietošanu. Vienu no viņām sadzeļ kukainis. Kas gan var būt sliktākais, kas var notikt, vai ne?
Citāts: Kenedija kundze: "Un, kad mans dēls uzzinās no manis visu par to, kāda tu esi patiesībā... nekādas kāzas nenotiks.. tu un tavs bastards no mums nedabūsiet ne penija!"
Keisija *kliedzot nošļāc Kenedija kundzi ar skābi*
Ko es iemācījos? Ja, atrodoties eksotiskā vietā, tev iedzeļ kukainis, izskatās, ka prātīgākais ir uzreiz paskriet zem autobusa.
Tev šī filma varētu patikt, ja patīk tādas filmas kā Muša (1986) vai kaut kas uz to pusi. Body-horror, īsāk sakot.
ahūna vērtējums: Vizuālie efekti ir nostrādāti gana labi, lai brīžiem liktu noskurināties. Nu, vai apvemties. Neesmu lielākais fans tādām drausmām. 3/10
Komentāri
Ierakstīt komentāru